Tīmekļa dizainu bieži vērtē pēc tā, vai lapa izskatās kārtīga, moderna un viegli saprotama. Tomēr vizuāla pievilcība pati par sevi nenodrošina to, ka pakalpojumu varēs izmantot cilvēks ar redzes, dzirdes, kustību vai uztveres grūtībām. Pieejamība nav atsevišķs papildinājums, ko pievieno projekta beigās, bet praktiska dizaina daļa, kas ietekmē ikviena lietotāja spēju atrast informāciju un pabeigt uzdevumu. Tā kļūst īpaši nozīmīga situācijās, kad cilvēks izmanto tikai tastatūru, palielinātu tekstu, ekrāna lasītāju vai vājāku interneta savienojumu. Tāpēc jautājums nav tikai par prasību izpildi, bet par to, cik paredzami un patstāvīgi darbojas ikdienas tīmekļa vide.
Pieejamība nav īpašs režīms
Šādā pārbaudē noder kazino starta bonusi kā atsevišķs darba solis, jo pieejamības problēmas bieži parādās tieši konkrēta uzdevuma laikā. Pārbaudītājam jāizmēģina atrast saturu, aizpildīt formu, izlabot kļūdu un atgriezties iepriekšējā skatā, nepaļaujoties tikai uz lapas vizuālo iespaidu. Jāvēro arī tas, vai fokusa secība sakrīt ar redzamo darbību secību un vai paziņojumi ir saprotami bez krāsas vai skaņas. Šāda pieeja sasaista tehnisko pārbaudi ar cilvēka reālo mērķi.
Izplatīts pieņēmums ir tāds, ka pieejamība galvenokārt attiecas uz nelielu lietotāju grupu un sarežģītiem tehniskiem risinājumiem. Patiesībā daudzi pieejamības principi palīdz cilvēkiem ļoti parastās situācijās: spilgtā saulē, trokšņainā telpā, ar vienu brīvu roku vai steidzoties. Skaidrs kontrasts atvieglo lasīšanu ne tikai cilvēkam ar redzes traucējumiem, bet arī ikvienam, kurš skatās mazā tālruņa ekrānā. Saprotami virsraksti, loģiska secība un paredzamas pogas samazina minēšanu visiem lietotājiem.
Pieejamība arī nenozīmē, ka vienai grupai jāveido atsevišķa vietnes versija. Labāk izstrādāta pamatstruktūra ļauj dažādiem cilvēkiem izmantot to pašu saturu un darbības savā ierastajā veidā. Šāda pieeja maina dizaina jautājumu: nevis kā pielāgot gatavu saskarni izņēmumiem, bet kā jau sākumā novērst šķēršļus, kas nevajadzīgi apgrūtina uzdevumu izpildi. Vienota, elastīga pieeja parasti vienkāršo arī satura uzturēšanu, jo nav jāsinhronizē vairākas versijas un jāparedz, kur lietotājs meklēs konkrēto funkciju. Tā samazina arī neskaidrību komandā, pieņemot turpmākus dizaina lēmumus.
Saturs jāuztver vairāk nekā vienā veidā
Tīmekļa informācija kļūst pieejamāka, ja tās nozīme nav piesaistīta tikai vienam uztveres kanālam. Attēlam, kas nodod svarīgu informāciju, vajadzīgs īss tekstuāls apraksts, savukārt video bieži nepieciešami subtitri. Krāsa var palīdzēt atšķirt statusus, taču tai nevajadzētu būt vienīgajam signālam, kas norāda kļūdu vai izvēli. Piemēram, nepabeigtu lauku var iezīmēt ar krāsu, bet līdzās jābūt arī skaidram kļūdas paziņojumam.
Tikpat svarīga ir pati valoda. Īsi teikumi, saprotami apzīmējumi un informācija īstajā brīdī palīdz uztvert saturu cilvēkiem ar atšķirīgu lasīšanas pieredzi. Sarežģīts termins nav problēma, ja tas ir nepieciešams, taču to vajadzētu izskaidrot vai aizstāt ar precīzāku ikdienas vārdu. Pieejams teksts nav obligāti vienkāršots līdz tukšumam; tas ir teksts, kura nozīmi lietotājs var nolasīt bez nevajadzīga papildu darba.
Darbībām jābūt izpildāmām ar dažādiem rīkiem
Saskarne var izskatīties nevainojama ar peli, bet kļūt gandrīz nelietojama cilvēkam, kurš pārvietojas tikai ar tastatūru vai izmanto palīgtehnoloģiju. Tāpēc interaktīviem elementiem jābūt sasniedzamiem loģiskā secībā, to nosaukumiem jābūt saprotamiem un pašreizējai atrašanās vietai jābūt pamanāmai. Ja lietotājs nevar saprast, kur atrodas fokuss, viņš nezina, kura poga tiks aktivizēta, nospiežot taustiņu.
Formās īpaši būtiskas ir saistītas etiķetes, skaidras prasības un savlaicīgi kļūdu paziņojumi. Lietotājam nav jāatkārto visa informācija tikai tāpēc, ka viena lauka aizpildīšana bijusi neveiksmīga. Arī uznirstoši logi, izvēlnes un dinamiskas izmaiņas jāveido tā, lai to parādīšanās nepārsteigtu un saturs nonāktu līdz izmantotajam rīkam. Praktiska pārbaude ar tastatūru bieži atklāj šķēršļus, kurus vizuāla maketa apskate neparāda.
Pārbaude padara principus par darba paradumu
Pieejamību nevar droši novērtēt tikai pēc kontrolsaraksta vai automātiska rīka ziņojuma. Automātiskā pārbaude var pamanīt trūkstošu alternatīvo tekstu, nepietiekamu kontrastu vai nepareizi sakārtotu kodu, taču tā neizvērtē, vai norāde cilvēkam patiešām ir saprotama. Tāpēc pārbaude jāiekļauj vairākos izstrādes posmos, sākot ar satura struktūru un beidzot ar reālu uzdevumu izpildi dažādās ierīcēs.
Noder gan pārvietošanās ar tastatūru, gan ekrāna lasītāja izmēģinājums, gan teksta palielināšana un saskarnes lietošana šaurā ekrānā. Vēl vērtīgāka ir iesaiste cilvēkiem ar atšķirīgām vajadzībām, jo viņi var pamanīt šķēršļus, kurus komanda vairs neredz ieraduma dēļ. Šāda pārbaude nav vienreizējs zīmogs projekta beigās. Tā palīdz veidot komandas ieradumu jautāt, vai katrs lēmums atbalsta patstāvīgu, saprotamu un kļūdas izlabojamu lietošanu.
Sākumā pieejamība var šķist kā prasību kopums, kas dizainam pievieno papildu darbu. Rūpīgāk aplūkojot ikdienas lietošanu, kļūst skaidrs, ka tā galvenokārt palīdz novērst nevajadzīgu neskaidrību: kur atrodas vajadzīgā informācija, kas jādara tālāk un kā izlabot kļūdu. Tādēļ pieejams tīmekļa dizains nav atdalīts no labas lietojamības. Tas ir veids, kā veidot vidi, kurā vairāk cilvēku var patstāvīgi paveikt sev svarīgo uzdevumu, neatkarīgi no ierīces, situācijas vai izmantotā palīgrīka.